Darbības princips
Siltumsūknis nodrošina enerģētisko neatkarību no fosilajiem kurināmajiem un to cenu svārstībām. Tas izmanto siltumu no dabas avota (gaiss, zeme vai ūdens) un ar augstu efektivitāti nodod to jūsu apkures sistēmai. Pēc būtības siltumsūknis darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai pretējā virzienā.
Noskatieties īsu animāciju par siltumsūkņa ciklu (0:41 min).
Slēgtā sistēmā cirkulē īpašs aukstumnesējs, kas vārās ļoti zemā temperatūrā. Siltums tiek paņemts no dabas avota (ūdens, grunts vai ārējais gaiss) un nodots šim šķidrumam.
Siltumsūkņa sistēmu veido trīs galvenās daļas: siltuma avots, pati siltumsūkņa iekārta un siltuma sadale ēkā, piemēram, grīdas vai sienu apkure.
Iztvaicētājs ir siltummainis, kurā aukstumnesējs zemā temperatūrā sāk vārīties un pāriet gāzveida stāvoklī. Šajā brīdī tas paņem sev līdzi dabas avotā esošo siltuma enerģiju.
Aukstumnesējs vairs nav šķidrums, bet gāze ar zemu temperatūru un zemu spiedienu, kas ir gatava nākamajam solim.
Kompresors saspiež aukstumnesēja gāzi. Samazinoties tilpumam, strauji pieaug spiediens un līdz ar to arī temperatūra.
Rezultātā iegūstam ļoti karstu gāzi, kas var nodot siltumu apkures sistēmai. Šajā posmā rodas apkurei nepieciešamā temperatūra.
Karstā gāze nonāk kondensatorā, kur tā atdod siltumu apkures ūdenim vai bufera tvertnei. Apkures sistēma šo siltumu tālāk izplata pa telpām.
Atdziestot aukstumnesējs atkal kļūst šķidrs un pēc spiediena samazināšanas izplešanās vārstā ir gatavs uzņemt jaunu siltuma devu no dabas avota. Cikls sākas no jauna.